Jau no mazotnes mēs zinām, ka āda ir viens no materiāliem, kas tiek izmantots dažādos veidos. Bet vai esam aizdomājušies, ka āda ir viens no senākajiem un vērtīgākajiem cilvēces atklājumiem.
Mūsu senči jau izsenis medīja dzīvniekus, lai būtu ko ēst, pēc tam no to ādas taisīja drēbes, apavus un arī izmantoja ādu dzīvesvietas ierīkošanai. Tāpat kā toreiz, arī mūsdienās āda lielākoties ir kā blakusprodukts. Dzīvnieki galvenokārt tiek audzēti gaļas, piena produktu un vilnas ieguvei, taču ne speciāli, lai iegūtu ādu. Aptuveni puse no saražotās ādas tiek izmantota apavu ražošanai un tikai 25% apģērba ražošanai un aptuveni 15% procenti no visa saražotā daudzuma tiek izmantoti mēbeļu ražošanā. Ādas izmantošana ir attēlota jau sienu zīmējumos senās Ēģiptes kapenēs. Ir redzams, ka no ādas tika veidotas tādas lietas kā zandales, drēbes, cimdi, grozi, pudeles, līķauti un āda tika izmantota arī militāro lietu izgatavošanā.
Tiek uzskatīts, ka ādas miecēšana, kas ir dabīgs un videi draudzīgs ādas apstrādes process, ir aizsākusies Grieķijā, kur senie Grieķi izmantojot noteiktas koka mucas turēja iemērktu ādu koka lapās un mizās, lai tādējādi āda iegūtu ilgmūžību un to varētu uzglabāt un izmantot dažādu lietu izveidošanai. Šie ir pirmie apliecinājumi par miecētu ādu, kura kļuva par vienu no svarīgākājām tirdzniecības lietām senajā Grieķijā. Romieši atrada ādai plašu pielietojumu, izmantojot to gan apaviem, drēbēm un militārajam ekipējumam – vairogiem, sedliem un citām zirglietām. Āda vēljoprojām arī mūsdienās tiek izmantota šīm vajadzībām, mainoties tikai ādas veidiem, ādas apstrādes tehnoloģijām. Bet par to pastāstīsim nākamreiz.
Arī Andrii Art izmanto no seniem laikiem zināmo augos miecētu ādu, lai izgatavotu jostas, kas kalpotu ilgtermiņā. Ādas biezums ir 3,0-3,4 mm, kas nodrošina jostas ilgtspēju.
Kā minēja kāds mūsu klients novērtējot mūsu izgatavoto jostu un ādas kvalitāti – jostai ir patīkams ādas biezums, ādas smarža un čīkstēšana.
